Biogrāfija
Viss sākās tad, kad es pirmo reizi devos uz kino "tā pa īstam". Viens pats. Tā laikam bija īstā filma īstajā brīdī - "Gredzenu pavēlnieks: karaļa atgriešanās". Šis darbs mani uzrunāja tik ļoti, ka pēc filmas noskatīšanās stingri nolēmu - arī es būšu daļa no kino un visa, kas ar to saistīts.
Pirmais izaicinājums, ko man nācās atrisināt, bija veids kā savas idejas realizēt citiem skatāmā veidā. Jo (neliela problēma) - man nebija nekā, nevienas tehnikas kripatas, ar ko es varētu filmēt pa īstam.
Pēc ilgām pārdomām radās ideja par papīra filmām - darbiem, kuru sižetus uzzīmēju uz papīra strēmelēm, kas tiek ievietotas vecā projektorā, ko mūsu mamma izmantoja, lai rādītu mums zināmās krievu tautas pasakas. Tad man bija apmēram 11 gadi.
Kā cilvēkam, kas nodarbojas ar kino, man protams ir nepārvarama vēlme kādreiz strādāt savā studijā. Kad šī iecere radās, bija skaidrs, ka tās nosaukums ir ļoti svarīgs. Man bija tādi nelieli plastmasas burtiņi, kas bija domāti maziem bērniem, lai tie varētu izgatavot rotaļu zīmogus. Protams, lielākā daļa no tiem bija nozudusi un vienīgais sakarīgais nosaukums, ko man izdevās sakombinēt bija "Muris 89".
Kā es uzņemu filmas? Pēc klasiskā amerikāņu parauga, protams. Nu, piemēram: Universal, Warner Bros, Pictures, New Line Cinema, Icon Productions, Imagine Entertanment u.c. Katrai filmai ir savs nosaukums, plakāts un reklāma, kas arī tiek veidota uz papīra lentām. Šo tehniku izmantoju līdz brīdim, kad sapratu, ka tas kas pietrūkst ir lielās montāžas studijas un īsti amerikāņu aktieri. Ap to laiku manās rokās nonāca digitālais fotogrāfs un es sāku uzņemt filmas video formātā. Pirmā no tām stāsta par kādu nožēlojamu narkomānu, kuru tēlot nācās manam mazajam brālim.
Filmas
Filma, kurā galvenā loma bija jāatveido manam brālim, saucas "Slaktiņš laupītāja stilā". Tajā ir runa par kādu narkomānu, kas izlietojis visu savu "mantu", cenšas iegūt jaunu devu. Filmējot šo darbu, es sapratu, ka ar kameru ir iespējams sasniegt daudz vairāk realitātei atbilstošu rezultātu, nekā zīmējot uz papīra. Protams, pati filmēšana bija tīra improvizācija - netiku izplānojis scenāriju, ne konkrētu stāstu vai sižetu, tikai filmējot domāju, kas un kā notiks tālāk.
Ar laiku sapratu, ka šādi strādāt nevar - viss uzfilmētais sāka šķist neveikls, nepārdomāts un banāls. Tieši tad sekoja pirmais nopietnais darbs - "Leģenda par meža raganu", kas man pašam sāk atgādināt jau kaut vik pieklājīgu filmu.
Filma "Darījums" tika uzņemta pēc tam - jau izmantojot pārdomātu scenāriju.
Pati jaunākā filma, ko esmu uzfilmējis saucas "Visu vai neko". Tā noteikti ir labākā no visām un atbilst manam principam, ka katrai filmai ir jābūt pārdomātākai un profesionālākai par iepriekšējo.
"Ļaunuma atspulgs" ir filma, kuras uzņemšanu sākšu realizēt 2011. gada jūnijā un tās sižets vēstīs par...